Valdības izbraukuma sēdē šodien, 23.augustā, skatīts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums par valdības deklarācijā un rīcības plānā noteikto uzdevumu izpildi un plānoto apņemšanos īstenošanu kultūras, saliedētas sabiedrības un mediju nozarē un to ietekmi uz Latgales reģionu.
Ziņojumā akcentēts paveiktais KM kompetencē esošajās jomās, ietverot informāciju par reformu īstenošanu, investīciju piesaisti, kā arī politikas un darbības rezultātu novērtējumu.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis, prezentējot kultūras, mediju un saliedētas sabiedrības nozarēs paveikto un aktuālo Latgales reģionā, sāka ar izcilā Latgales kultūras darbinieka Franča Trasuna citātu: ““Vara pīdar laiceibai, taisneibai myužeiba”. Latgales reģions ir stratēģiski svarīgs ne tikai savas kultūras krāsu un spilgtuma dēļ, bet arī valsts drošības aspekta dēļ. Īpaši vēlos akcentēt metodiski un skaidri definētu atbalstu kultūras projektiem un organizācijām, latgaliešu valodas attīstībai, kā arī būtisku valsts finansējuma pieaugumu Latgales reģiona medijiem.”
Kultūras jomā jāuzsver KM piešķirtā valsts budžeta finansējuma ikgadējs palielinājums Daugavpils teātrim, tajā skaitā kopš 2019.gada piešķirot 50 000 eiro latgaliskās kultūrvides stiprināšanai. Pateicoties mērķfinansējumam, tapuši trīs jauniestudējumi latgaliešu valodā, tostarp viens – pusaudžu auditorijai, kā arī īstenoti citi projekti, kas saistīti ar latgaliešu valodas popularizēšanu.
Latgales reģiona kultūras institūcijas piedāvā daudzveidīgas kultūras norises programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros, kuras apmeklē gan skolēni no Latgales, gan citiem Latvijas reģioniem. Plašu kultūras norišu klāstu skolēniem piedāvā Latgales vēstniecība GORS, Latgales kultūrvēstures muzejs, Lūznavas muiža, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs, Daugavpils teātris, Rēzeknes teātris „Joriks” u.c.
No 2019. – 2022.gadam Valsts kultūrkapitāla fonda regulāro (VKKF) projektu un mērķprogrammu konkursos finansēti 207 projekti, kas veicina jaunradi, nodrošina kultūras un profesionālās mākslas pieejamību un līdzdalību kultūras aktivitātēs Latgalē, tai skaitā muzeju iepirkumi, mākslas, mūzikas skolu atbalsts, 502 596 eiro apmērā. Savukārt AS „Latvijas valsts meži” atbalstītās VKKF mērķprogrammas „Atbalsts kultūras programmām reģionos” ietvaros finansēti 262 reģionālie kultūras projekti, tai skaitā finansējums 30 000 eiro piešķirts ilggadēju kultūras periodikas izdevumu atbalstam latgaliešu valodā.
Būtisks darbs šobrīd notiek pie „Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna 2022.-2027.gadam” projekta sagatavošanas, paredzot konkrētus atbalsta mehānismus vēsturisko zemju identitātes stiprināšanai, tai skaitā attiecībā uz latgaliešu rakstu valodas plašāku pielietojumu publiskajā vidē. Attīstības padomes sastāvā darbojas arī vēsturisko zemju intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji. Nozīmīgi pasākumi Latgales reģionā notikuši, gatavojoties Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150 gadu svinībām, kas notiks nākamgad.
Sakrālā mantojuma finansēšanas programmā piešķirti 431 024 eiro reliģiskajām organizācijām Latgales reģionā esošo sakrālo celtņu un mākslas pieminekļu saglabāšanai, atbalstot Romas katoļu, Latvijas Pareizticīgas baznīcas un vecticībnieku draudzes. Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā piešķirts atbalsts 621 755 eiro apmērā 71 Latgales reģionā esošo valsts un reģionālās nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai, restaurācijai, izpētei, konkursa kārtībā atbalstot sakrālo objektu, muižu apbūvju, tautas celtniecības objektu, industriālā mantojuma, arheoloģiskā mantojuma u.c. valsts aizsardzībā esošu objektu saglabāšanu.
Latgales reģionā veiktas nozīmīgas ES fondu investīcijas kultūras un izglītības infrastruktūrā. PIKC „Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola „Saules skola”” pabeigts infrastruktūras modernizācijas projekts, S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā tiek īstenots vidusskolas ēkas energoefektivitātes projekts, ko plānots pabeigt 2022.gadā. Ar ERAF finansējuma ieguldījumu veikti atjaunošanas darbi kultūras mantojuma objektos: Daugavpils cietoksnī, vecticībnieku lauku sētā Slutišķos, Krāslavas pils Amatu mājā, Ludzas pilsdrupās un Preiļu pilī.
Sabiedrības līdzdalības un saliedētības pasākumu ietvaros, veicinot iesaisti politikas plānošanas dokumentu sagatavošanas procesā, KM Latgales reģionā rīkoja iedzīvotāju un NVO diskusijas. Reģionā biedrība „Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” līdzdarbības līguma ietvaros īstenoja seminārus NVO attīstībai, sniedza bezmaksas konsultācijas par NVO aktuāliem jautājumiem, nodrošināja pilsoniskās līdzdalības mācības mazākumtautību iedzīvotājiem un kapacitātes stiprināšanas mācības mazākumtautību organizācijām. 2022.gadā ar biedrību „Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” noslēgts līdzdarbības līgums uz turpmākajiem 3 gadiem saskaņā ar ko biedrība nodrošinās pastāvīgu atbalstu pilsoniskās sabiedrības attīstībai Latgales reģionā, veicinās pilsoniskās sabiedrības attīstību un līdzdalību, organizējot iedzīvotāju diskusiju platformas par kopienām svarīgiem lokāla, reģionāla un nacionāla līmeņa jautājumiem, veicinās iedzīvotāju piederības apziņu savam reģionam, veicinās mazākumtautību NVO attīstību un ilgtspēju, kā arī sekmēs mazākumtautību NVO savstarpēju sadarbību un mijiedarbību ar plašāku sabiedrību.
Mediju jomā jāuzsver, ka 2022.gadā stiprināta sabiedrisko mediju kapacitāte tieši Latgales reģionā. Ministru kabinets piešķīra finansējumu Latvijas Televīzijas Latgales reģiona korespondenta un video operatora, kā arī sabiedrisko mediju portāla LSM.LV korespondenta amata vietas nodrošināšanai Latgalē. Augusi arī Latgales medijiem novirzītā atbalsta summa. Šogad Mediju atbalsta fondā sabiedriski nozīmīga satura veidošanai tieši Latgales medijos bija rezervēti 200 000 eiro. Vienlaikus saskaņā ar apstiprinātajiem konkursa rezultātiem, Latgales medijiem tika novirzīti 600 514,58 euro, sniedzot atbalstu 25 projektu realizācijai, jo Latgales mediji varēja pieteikties arī citās Mediju atbalsts fonda programmās.
Papildu 400 000 eiro piešķirti Mediju atbalsta fonda programmas īstenošanai, lai stiprinātu tieši Latgales reģiona mediju ziņu radīšanas kapacitāti. Šis ir viens no informatīvās telpas aizsardzības risinājumiem, reaģējot uz Krievijas iebrukuma Ukrainā radītajiem izaicinājumiem. Konkurss Latgales reģiona mediju ziņu radīšanas kapacitātes stiprināšanai vēl nav noslēdzies, tomēr provizoriski atbalstāmo mediju skaits būs 24 mediji, vidēji vienam medijam tiks novirzīti no 14 000 līdz 28 000 eiro atkarībā no mediju veida.
Šogad ir veiktas un plānotas aktivitātes arī medijpratības veicināšanai un Latgales žurnālistu kvalifikācijas celšanai, īstenota informatīvā kampaņa „Zini, kā neuzķerties!” pilnveidojot Latvijas iedzīvotāju medijpratības prasmes, īpaši Latgalē, atgādinot par nepieciešamību izvērtēt patērēto saturu. Savukārt rudens mācību semestrī tiek plānotas informatīvi izglītojošas nodarbības Latvijas austrumu pierobežas reģionu mācību iestādēs, kuru ietvaros tiks veicināta jauniešu medijpratība un informācijpratība kontekstā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ietverot informāciju par notikumiem Ukrainā, bēgļiem, Krievijas agresiju, dezinformācijas izplatību, atpazīšanu un tās radītajiem riskiem.